Mēs lepojamies


47173

Jānis Jankovskis
06.08.2014


Dzimis Krustpils pagastā, skolas gaitas uzsācis Variešu pamatskolā, mācības turpinājis Krustpils pamatskolā, un vidējā izglītība iegūta Krustpils 1. vidusskolā, ko tagad zinām kā Jēkabpils 3. vidusskolu.

1964. gadā beidzis Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu, norīkots darbā uz Preiļu rajonu. Tur gan neiznāk ilgi strādāt, jo Jānis tiek iesaukts Padomju Armijā. Darba gaitas Jēkabpilī uzsāk 1965. gadā kā pasniedzējs Bērnu un jaunatnes sporta skolā. Tur vēlāk kļūst par direktora vietnieku un arī direktoru. Vadošais darbs nav bijis aicinājums, vairāk aizrauj tiešais kontakts ar bērniem un jauniešiem, tomēr vadošajā darbā iegūtās prasmes — plānošana, organizēšana, dokumentu noformēšana — palīdzējusi arī vēlāk, pildot sporta skolotāja, komandu vadītāja pienākumus.

1973. gadā paralēli darbam sporta skolā pedagogs sāk strādāt par sporta skolotāju Jēkabpils 1. vidusskolā, bet 1979. gadā pāriet te strādāt pavisam. Un tieši pēc trīsdesmit darba gadiem ģimnāzijā skolotājs beidz profesionālās darba gaitas.

Vieglatlētikas disciplīnas, īpaši soļošana, volejbols ir bijuši Jāņa iemīļotākie sporta veidi. Pats daudzkārt rezultatīvi startējis Latvijas izglītības darbinieku komandās, ne reizi vien guvis tajās čempiona titulu, bet vēl vairāk ir sagatavojis skolēnu komandas dažādām sacensībām vieglatlētikā un citos sporta veidos.

Būdams pedagogs pēc aicinājuma, J. Jankovskis līdzās sporta skolotāja pienākumiem bijis arī klases audzinātājs. Divas klases aizvadītas līdz pamatskolas beigšanai, bet viena — līdz vidusskolas izlaidumam. Tieši ar šiem absolventiem audzinātājam saglabājušās vissirsnīgākās attiecības un abpusējs tikšanās prieks joprojām.

Vairāki audzēkņi, sporta skolotāja iedvesmoti, ieguvuši augstāko izglītību sportā, bet ilgstošam profesionālam darbam gan nav šo jomu izvēlējušies. Jānis sadarbojās ar jauniešiem, likdams lietā ne tikai profesionālās zināšanas, bet arī cilvēcisko attieksmi, īstenodams domu, ka skolotājs ir kā aizdedzes svece skolēnam.

Savukārt kolēģi — paralēlo klašu audzinātāji — ar prieku atceras kopīgo sadarbību pasākumu gatavošanā. Tad allaž uzmundrināja kolēģa dzirkstošais humors, iedrošināja viņa atbildīgā attieksme, jo uz Jāni vienmēr varēja paļauties. 

Atmiņā palikušas ģimnāzijas interesantās sporta dienas, ko ar radošu izdomu veidoja sporta skolotāju metodiskā komisija J. Jankovska vadībā. Lielākos ģimnāzijas pasākumos Jānis labprāt piedalās arī tagad, atbalsta morāli, sniedz padomus, palīdz un uzmundrina.

Skolotājam pašam paraugs un autoritāte dzīves garumā esot kolēģis Francis Sjomkāns — pedagogs, klases audzinātājs, labs draugs un dvēseles radinieks, kurš ikdienu, darbu, pienākumus uztver no gaišās puses, ar humoru.

Jānis Jankovskis uzskata, ka, sporta terminoloģijā runājot, patiess piepildījums, gandarījums, sasniegumi gan sportā, gan dzīvē nāk ilgstošu treniņu, neatlaidīga darba rezultātā, tas viss kopā vairāk ir maratons, nevis sprints, visam vajadzīga liela pacietība, izturība.

Viņa pārliecība ir, ka, esot kopā ar skolēniem sacensībās, nometnēs, treniņos, sporta skolotājam allaž jābūt audzinātājam, iedvesmotājam, vecākajam biedram, kurš savos audzēkņos izkopj neatlaidību, attīsta gribu, stiprina spēju pārvarēt grūtības, veido paradumus rūpēties par savu veselību, tātad attīsta personību.

Gan audzēkņiem, gan kolēģiem Jānis ir draugs, kurš vienmēr ir labā omā, ir sabiedrisks, prot stāstīt anekdotes, svinēt svētkus, allaž spēj iepriecināt un pārsteigt citus cilvēkus.

Saspringtajā darba dzīvē Jānis uzturēja līdzsvaru ar brīvā laika nodarbēm — zveju, makšķerēšanu visos gadalaikos, aktīvu atpūtu pie dabas, grāmatu lasīšanu, sekošanu jaunākajiem notikumiem sportā un sabiedriski politiskajos notikumos. Tagad šīm nodarbēm atliek vairāk laika, to Jānis pilnībā izbauda.

Skolotājs joprojām ir aktīvs, atsaucīgs, bieži apciemo skolu un kolēģus, vienmēr ir šeit gaidīts. Tikšanās ar draugiem, garīgi un fiziski aktīvs dzīvesveids uztur tonusu, neļauj ieslīgt grūtsirdībā pašlaik, kad trūkst garos darba gados ierastā ritma.

Iepriekšējā vasarā J. Jankovskis ciemojās pie meitas, trīs nedēļas pavadot Amerikas Savienotajās Valstīs, dzīvoja Ņujorkā, apmeklēja Vašingtonu, Balto namu un citas ievērojamas vietas, bet secināja, ka vislabāk tomēr ir dzīvot savā zemē Latvijā.

Jānis pārliecina, ka cilvēku ar pozitīvu pasaules redzējumu, priecīgu garu un gaišām domām nekas nespēj izsist no līdzsvara, ka jauneklīgums meklējams ne gados, bet raksturā.

Raksts sagatvots izmantojot:

Jēkabpils valsts ģimnāzijas kolektīvs

16.03.2012

Izdevums "Brīvā Daugava" 

 


      Atpakaļ