Mēs lepojamies


47170

Francis Sjomkāns (13.10.1928.-15.10.2017.)
06.08.2014


Dzimis 1928.g.13.oktobrī Rēzeknes rajona Nautrēnu pagastā „Jūzupos” septiņu bērnu ģimenē kā 4. bērns. Vecākiem bija saimniecība, 34 ha, no kuriem lielākā daļa bija mežs. Lauksaimniecības zeme14,5ha. Ganības purvainas, ar ciņiem. Mazajam Francim labs treniņa lauks sportiskajām gaitām. Govis ganot, jāskrien, jālec pāri grāvjiem, ciņiem. Tēvs Jāzeps Sjomkāns (1874-1934) bija mežsargs. Pēc tēva traģiskās nāves rūpes par septiņiem brāļa bērniem uzņēmās krusttēvs, tēva brālis Francis Sjomkāns. Viņš bija Nautrēnu pagasta tiesas priekšsēdētājs. 1941. gada 13. jūnija vakarā kaimiņš Benedikts Strods Franci brīdināja, ka naktī būs izvešana. Viņa meita Anna Strode, kas tolaik strādāja Nautrēnu pagastmājā, atnākusi no darba, pastāstīja tēvam par sarakstiem. Krustēvs Francis noteicis:
– Es neko nevienam slikta neesmu nodarījis. Francis Sjomkāns atceras: 
– Naktī uz 14. jūniju mājās ienāca trīs vīri. Divi bruņoti armijas vīri un viens vietējais cilvēks. Mūs, bērnus, nostādīja pie sienas, bet krustēvam pavēlēja saģērbties un braukt līdz. Viņu aizveda ar zirgu pajūgu uz 7 km attālo pagastmāju. Otrajā dienā, kad jau bija skaidrs, ka viņu tiešām izsūtīs, mamma ar vecāko brāli Jāzepu savāca dažādas mantas un aizveda krusttēvam uz Nautrēniem. Krusttēvu, kas par mums rūpējās kā tēvs, apcietināja un izsūtīja uz Sibīriju. Neierastajos klimatiskajos apstākļos audžutēvs nodzīvoja apmēram pusgadu. 1941. gada 28.novembrī viņš nomira Vjatkas labošanas dabu nometnē. 

Kapa vieta mums nav zināma.
Māte Tekla (1896-1989) bija mājsaimniece, audzināja septiņus bērnus: Jāzeps dzim. 1922g., Adele dzim.1927.g., Francis, Veneranda dzim. 1930.g., Gregors dzim.1932.g., Antons (1933-2006). Mātei ļoti rūpēja ne vien ģimenes iztika, apkopjot savus lopiņus un zemi, bet arī katra bērna izglītība.

Meita Franciska (1923 -1991) pabeidza Rīgas pedagoģiskā institūta Fizikas -matemātikas fakultāti. Strādāja par direktori Rēzeknes rajona Nautrēnu un Bērzgales vidusskolā, par skolotāju Maltas vidusskolā. Ar neatslābstošu uzmanību Tekla sekoja līdzi katra bērna izglītības gaitām. Brauca uz mācību iestādēm kārtot organizatoriskos jautājumus, lai tikai bērni varētu mācīties. Francis saka: Mamma mūs visus vienmēr ļoti saturēja kopā, katru gadu, kopā sagaidījām Ziemassvētkus un Jauno gadu. Arī tad, kad katrs strādājām citā malā. Vecākais brālis Jāzeps strādāja Kokneses Meliorācijas pārvaldē. Kad mamma nomira, sapulcēšanos turpinām pie viņa Koknesē, kur Jāzepam ir sava māja.
Mācības zēns uzsāka 1935.gadā četrgadīgajā Pilnieku skolā. Sekoja Nautrēnu sešgadīgā pamatskola, tad mācību gads Rēzeknes ģimnāzijā.
Brāli Jāzepu 1944.g. paņēma padomju armijā. Tolaik no katras saimniecības prasīja lielas nodevas. Palīgus lauku apstrādē nedrīkstēja pieņemt, jo tad ieskaitītu kulakos. No pusaudžu gadiem bērni ara, ecēja, kopa saimniecības laukus un paši novāca ražu. Vienu otru reizi kaimiņi pa nakts melnumu atnāca palīgā, lai mācītu apsēt tīrumus. Jau augustā, kad vēl labība nebija nogatavojusies, bija jānodod noteikts graudu daudzums. Lai izpildītu prasīto, graudu kulšana notika ar spriguļiem. Kamēr Francis ar mājiniekiem nokopa saimniecības laukus, mācības Rēzeknes ģimnāzijā nokavētas. Māsa Franciska brāli iekārtoja Malnavas Lauksaimniecības vidusskolā. Tur Francis uzsāk mācības 2.kursā.
No Malnavas atmiņā iespiedusies pirmā pedagoģiskā autoritāte, klases audzinātāja Veronika Eiduka. Viņa saprata audzēkņus, bija taktiska. Nemanāmi prata atrisināt konfliktus. Francis labi mācījās, aktīvi iesaistījās skolas sabiedriskajā dzīvē. Sporta sacensībās regulāri ieņēma pirmās vietas tāllēkšanā, augstlēkšanā, 100 metru skrējienā. Prieku un vēlēšanos vēl aktīvāk sportot sagādāja pirmā balva – uzdāvinātais treniņtērps. Labie panākumi vieglatlētikas jomā un māsas ieteikums palīdzēja F.Sjomkānu pēc lauksaimniecības skolas beigšanas izšķirties – studēt Latvijas Fiziskās kultūras 
institūtā.
No 1952. gada pēc institūta beigšanas Francis Sjomkāns strādā par fizkultūras skolotāju Krustpils 1.vidusskolā. Apvienojoties Krustpilij ar Jēkabpili – Jēkabpils 3.vidusskolā. Paša izdzīvotā skarbā bērnība un mācību gadi bija par pamatu, lai jaunais skolotājs viegli iejustos darba kolektīvā. Pēckara gados skolotāji bija savstarpēji ciešāk saistīti. Vienoja kopējas skolotāju sporta sacensības, pašdarbība, deju kolektīvs. 
Skolotājs labi pārzināja mācāmo priekšmetu, rūpīgi gatavojas mācību stundām. Prasības bija stingras arī ļoti labs kontakts ar skolēniem. Skolotājs Sjomkāns regulāri strādāja ar bērniem vasarās darba nometnēs. Sjomkāna audzēkņi daudzi izvirzījās republikas labāko sportistu vidū. Jēkabpils 3. vidusskolā viņš strādāja līdz 2001. gadam.
Kad jautājām cilvēkiem, kuri varētu par F. Sjomkānu pastāstīt, visi stāstījumi bija ļoti sirsnīgi, emocionāli, piesātināti ar siltām atmiņām un prieku par to, ka palaimējies strādāt, trenēties, atpūsties vai vienkārši būt kopā ar šo brīnišķīgo cilvēku, kurš daudziem deva ceļazīmi lielajā sportā. 

Pensionētais 3.vidusskolas direktors Ārijs Balodis:
– Franci Sjomkānu pazīstu kopš 1952. gada, kad viņš pēc Latvijas Valsts fiziskās kultūras un sporta institūta atbrauca strādāt uz Krustpils 1. vidusskolu. Viņš bija fizkultūras skolotājs, kolēģis, bet vēlāk kļuva arī par uzticīgu draugu. Viņam ir daudz draugu. Visi, ar kuriem viņš kopā strādāja, uzticas Francim. Viņa īpašības pievelk citus. Viņš ar katru prot aprunāties. Tieši F.Sjomkāns ietekmēja manu izvēli saistīt dzīvi ar sportu. Viņš ir viens no vadošajiem valsts augstas klases treneriem, kurš attīstīja sportu Krustpilī. 1956. gadā skolotāja Sjomkāna sagatavotie 11 krustpilieši Latvijas izlases sastāvā startēja Vissavienības skolēnu spartakiādē Maskavā. Tajā pašā gadā Rīgas republikas sacensībās vieglatlētikā Krustpils jaunieši uzvarēja pieaugušo komandas. F.Sjomkāns spēja piesaistīt sportam un izdaudzināt Latvijas vairākkārtējo čempionu un rekordistu lodes grūšanā Juri Bērziņu, izcilos skrējējus brāļus Aivaru un Edgaru Lambas, Latvijas čempioni barjerskrējienā Aiju Broku, barjerskrējēju Viju Sālzemieci, augstlēcēju un sporta skolotāju Gunāru Putniņu, sprinteri un sporta skolotāju Guntaru Rasiņu, daudzcīņnieku Rūdolfu Kalniņu, skrējēju Silviju Freivaldi, trīssoļlēcēju Hariju Bogdanovu, Aldi Akantjevu un daudzus citus.
Valdis Ozoliņš, Jēkabpils 3. vidusskolas direktors, papildina: Viņš bija man prakses vadītājs, darbaudzinātājs, kolēģis, kā jaunam speciālistam palīdzēja ar padomu. Viņš visu sevi ziedo bērniem, māca ne tikai sportot, bet ar personīgo piemēru audzina iekšējo kultūru, darot to neuzbāzīgi, neuzkrītoši, it kā nejauši.
Vienmēr uz skolas pasākumiem aicinām bijušos skolotājus, un F.Sjomkāns labprāt tajos piedalās. Viņš, kā parasti, ir jautrs, simpātisks, jo prot gan strādāt, gan atpūsties.
Maija Lipska (1942.-2011.) Jēkabpils pamatskolas sporta skolotāja, rajona sporta veterānu padomes priekšsēdētāja: Francis Sjomkāns ir ideāls skolotājs, Dieva izredzēts darbam ar bērniem un jauniešiem. Viņš ir bijis Rīgas čempions 4 x 400 metru stafetē (1950.g.), GDA daudzcīņā (1951.g.)., vairākus gadus pirmajā trijniekā Latvijas meistarsacīkstēs desmitcīņā un tāllēkšanā. Sjomkāna personīgais rekords tāllēkšanā ir 6, 65metri, augstlēkšanā 1, 80 metri.
Francis ir arī mans sporta skolotājs, kad mācījos vidusskolā. Trenējamies nelielā telpā, braucām uz sacensībām ar vilcienu uz Rīgu. Startējām Daugavas stadionā. Piecdesmito gadu beigās pirmie izcīnījām laikraksta ”Cīņa” kausu vieglatlētikā. Pateicoties Francim, biju rajona rekordiste lodes grūšanā. Dievs tā ir nolicis, ka joprojām esmu kopā ar skolotāju, kas palīdzēja man izvēlēties tālāko ceļu dzīvē. Joprojām braucam uz sacensībām. Apbrīnoju Franča cīņas sparu, izturību, neatlaidību.
Deviņdesmito gadu otrajā pusē Francis trīs gadus pēc kārtas guva Jēkabpils rajonā 1.vietu peldēšanā. Vēl joprojām viņš ir līderis veterānu sacensībās. Viņš ir valstī viens no vecākajiem un rezultatīvākajiem sportistiem. 2005. gadā Bauskā 42. senioru spartakiādē F.Sjomkāns izcīnīja 4 zelta medaļas: tāllēkšanā, augstlēkšanā, diska mešanā, trīssoļlēkšanā. 2006. gadā (78 gadu vecuma) Daugavpili Francis Sjomkāns ieguva zelta medaļu augstlēkšanā, bronzas medaļas tāllēkšanā un trīssoļlēkšanā.
Francis ir vīrieša etalons – jautrs, sabiedrisks, kolosāli dejo, labi dzied, māk teikt sievietēm komplimentus, prot iedvesmot citus un uzturēt labu garastāvokli jebkurā sabiedrībā. Joprojām sporto, peld, slēpo, piedalās sporta senioru sacensībās un nekad nav atbraucis mājās bez zelta medaļām. 
Vissavienības fizkultūras teicamniekam (no 1952.g.) F.Sjomkānam Latvijas Izglītības ministrija 1956. gadā piešķīra goda nosaukumu „Teicamnieks izglītības darbā”. Viņš ir apbalvots arī ar Jēkabpils rajona goda rakstu. 
No 2003. gada Francis Sjomkāns ir Jēkabpils pilsētas Goda pilsonis.

 Raksts sagatavots izmatojot:

2007.g. marts Jēkabpils BJC
Mazpulka dalībnieces Ieva Kalniņa (Alvja meita), Daila Kolosovska,

novadpētnieks Edgars Gorjačko
Konsultē Spodra Purviņa

 

 

 




      Atpakaļ