Mēs lepojamies


47169

Arnolds Jakubovskis
08.08.2014


Dzimis 1932.gada 8.martā Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā jaunsaimnieku Jāņa (1910. - 1987.) un Martas Jakubovsku (dzim. Muižniece 1910. - 1990.) ģimenē.  Mazā Arnolda, iesaukta par Puiku, bezrūpīgā bērnība paiet laukos - Dignājas "Apšusalās" un "Kamoļos". Viņam patīk vērot dabu, rotaļāties ar suņuku, cīnīties ar gaili, kurš vienmēr uzvar mazo zēnu, līdz piespiedu kārtā nonāk zupas katlā. Vēlāk tēvs strādāja Meņķu tupeļu cehā. Gatavoja koka zoles tupelēm un papēžus kurpēm, zābakiem. Iekrāj naudu un 1939.gadā Līvānos nopērk māju tieši pie Dubnas ietekas Daugavā. Atmiņā iespiedušies lielie plūdi 1941.gadā. Daudzās no kaimiņu mājām palu ūdeņi bija pat līdz palodzēm. 1940.gadā sākās skolas gadi. Vācu laikā skolā ir armijas daļas. Mācības notiek dažādās pilsētas mājās trijās maiņās. Jau pirmajos skolas gados Arnolds daudz lasa. Mīļi ir rakstnieki Mains Rīds, Kupers, Senkēvičs. Mācoties Līvānu vidusskolā, zēns iesaistās skolas pašdarbībā - spēlē teātri, dejo tautiskās dejas, aizraujas ar basketbolu, volejbolu, slēpošanu. Būdams10.klases skolnieks, spēlē Līvānu pilsētas futbola komandā. Par atbalstu pateicīgs klases audzinātājam Jānim Dricim. 1951.g. - 1953.g. mācās Daugavpils Valsts skolotāju institūta Fizikas - matemātikas fakultātē un ir viens no labākajiem institūta slēpotājiem. 1953.gadā A.Jakubovskis sāk strādāt Jēkabpils rajona Sēlpils septiņgadīgajā skolā par mācību daļas vadītāju, fizikas un fizkultūras skolotāju, pievēršot lielu uzmanību sportam un tūrismam. Rajona spartakiādē visos sporta veidos skolotājam prieks par savu audzēkņu rezultātiem.  Pēc obligātā karadienesta, kas aizvadīts Sibīrijā, 1957.gada 1.martā sāk darba gaitas Ābeļu septiņgadīgajā skolā (tagad deviņgadīgā). Māca bērniem matemātiku, fizisko audzināšanu. Ir internāta audzinātājs, organizē vietējo sporta dzīvi, iesaistās pašdarbībā. Arnolda trenētie audzēkņi gūst panākumus ne tikai rajonā, bet visā Latvijā. Par panākumiem sporta darbā tiek iegūtas ceļazīmes uz trešo, ceturto un piekto Tautu spartakiādi Maskavā (tās PSRS notika vienu gadu pirms olimpiskajām spēlēm). Tūrista gaitās ir izstaigāti Karpati, Vidusāzija, Sibīrija, Urāli, Gruzijas Kara ceļš, Ricas ezera apkārtne, Soču dendrārijs u.c. vietas.

1982.gadā A.Jakubovskis saņem Vissavienības goda nozīmi "Teicamnieks fiziskajā kultūrā un sportā" un krūšu nozīmi "Teicamnieks tautas izglītības darbā Latvijā". Trenējot sportistus, organizējot un tiesājot dažāda mēroga sacensības , viņš sportisko azartu ir ieaudzinājis saviem skolēniem ( nevienās sacensībās nav palikuši zemāk par trešo vietu).  Strādājot Ābeļu pagasta skolā 45. gadu, savas zināšanas un enerģiju viņš turpina atdot jaunajai maiņai. Viņu pazīst un ciena katrs pagasta iedzīvotājs. 1977.gadā, gatavojoties Ābeļu skolas 140 gadu jubilejai (skola dibināta 1840.gadā), direktores Ņinas Pūcītes pamudināts, Arnolds sāk vākt skolas vēstures materiālus. Vērtīgi atmiņu stāsti iegūti no Lonijas Līdakas, Emīlijas Ļūļakas, Arvīda Bērziņa, Lonijas Zobenes. Izveidots skolas muzejs, kurā glabājās ziņas par skolas vēsturi, pierakstītie cilvēku dzīves stāsti, atmiņas par skolas audzēkņiem un pirmajiem pedagogiem. Visplašākais materiāls ir Mārtiņa Platā atmiņu kladē par skolu, bērnu vasaras darbu, sabiedrību un savstarpējām attiecībām 19.gadsimta otrajā pusē. Apkopotas ziņas par pirmo lielāko rūpniecisko uzņēmumu - Sērkociņu fabriku, kas darbojās aptuveni no 1840. - 1890.g. Saistošus materiālus skolas muzejam skolotājs veido par pagasta māju vēsturēm, izveidojis arī atmiņu albumu par ģenerāli Ilmāru Bruņinieku. Izstrādātas tūrisma shēmas par pagasta ievērojamākām vietām un cilvēkiem. Viņu vienmēr saista sataptie cilvēki, un, jo cilvēks vecāks, jo viņam interesantāk ieklausīties atmiņu ritējumā. Viņš arī uzrakstījis atmiņas par Ilūkstes Jakubovsku izcelšanos. 1998.gada septembrī A.Jakubovskis Ābeļu skolā noorganizē svētkus, kas veltīti Eiropas Kultūras mantojuma karoga pacelšanai Kaupres pilskalnā. Sieva Dzintra (dzim. Pastere 1945.g.) - audzināmās klases skolniece, bija sportiste (slēpotāja). Izaudzināti bērni: meita Aiva, dēli Guntis, Modris (visi aktīvi sportisti). Mazbērni Gundars, Madara, Agita, Dairis, Paula, Norberts, Nora.

 Par Ilūkstes Jakubovsku izcelšanos

Ziņas Arnolds Jakubovskis ieguvis 1951.gadā sarunās ar sava vectēva Antona Jakubovska māsu Annu Janovsku. Rit 19.gadsimta pirmā puse. Latviju divreiz šķērsojusi Napoleona armija. Visapkārt posts, izputinātas ģimenes, bēgļi. Ilūkstes muižniece, atgriežoties no Ziemassvētku sagaidīšanas kaimiņos, uz ceļa ierauga divus salā drebošus bērnus. Svētku noskaņojumā viņa pavēl kučierim nogādāt bērnus muižā. Tie tiek pabaroti, apkopti. Jaunākais bērns ir meitene, viņa saslimst un nomirst. Zēns, kurš ir dažus gadus vecāks, izveseļojas, uzaug muižā un kļūst par kučieri. Zēns bija pastāstījis, kā vecāki gājuši bojā un ka viņu uzvārds ir Jakubovskis. Tā poļu bēgļu pēctecis izaug Ilūkstes muižā un apprecas ar muižas strādnieci - latvieti. Ģimenē ir daudz bērnu. Gadsimta beigās Ilūkstē ir sakuplojušas Jakubovsku, Janovsku, Ostrovsku un Pučku ģimenes, kurām visām ir radnieciskas saites. Pirmais pasaules karš ar ilgstošo frontes līniju šajās teritorijās atkal izposta ģimenes. Daļa radinieku iet bojā, citi aizklīst bēgļu gaitās uz Krieviju un neatgriežas. Tikai daži pēckara gados turpina savu dzīvi Ilūkstes apkārtnē. Mans vectēvs Antons Jakubovskis, kurš jau ir ceturtā paaudze (rēķinot no sākotnējām ziņām 19.gs.), saņem jaunsaimniecību Dignājas mežu ielokā pretī Meņķa muižai. Purvainajā mežmalā tiek iekopti lauki, celtas saimniecības ēkas. Te rosās arī sīks puišelis Jānis gan maisīdams, gan palīdzēdams saimniecības solī. Šis zēns "Apšusalās" vēlāk arī kļūst par Jāni Jakubovski, Arnolda Jakubovska tēvu.

Arnolds Jakubovskis ar Daugavu un Akurateru sirdī

Daugavas savienības 2007. gada balvas saņēmējs Arnolds Jakubovskis par mūsu likteņupi nemēdz runāt patētiski, sakot: "Dzimis, audzis un mācījies pie Daugavas, strādājis un visu mūžu, izņemot divus Padomju armijas gadus, dzīvojis pie Daugavas. Patīk Daugava." Bet balvu saņēmis galvenokārt par ieguldījumu Akurateru dzimtas popularizēšanā. Uzticīgs Ābeļiem. Daugavas krastos Arnoldam tuva un pazīstama katra krāce, katrs akmens un kārkla maiksts. Pat teju visi paša un ģimenes draugi tāpat dzīvo pie Daugavas. "Man būtu grūti bez Daugavas," atzīstas balvas saņēmējs. Neaizmirstami bērnības redzējumi ar zirgu peldināšanu, plūdi un makšķerēšana upju māmuļā. 1939. gadā tēvs par Meņķa dzirnavās sapelnīto nopērk māju Celtuves ielā Līvānos pie Dubnas ietekas Daugavā, kur pieredzēti neskaitāmi plūdi. "Augstākā vietā esošajai mūsu mājai nācās uzņemt daudz ciemiņu no lejasgala," smej Daugavas vīrs. Seko mācīšanās Daugavpilī, kur atkal Daugava turpat līdzās. Skološanās laikā paticis sportot, īpaši slēpot upes krastos līdz pat cietoksnim. Pēc Skolotāju institūta pirmais darba gads – Sēlpils pamatskolā. Turpat Staburags, Liepavots, Pikstere, Sēlpils pilsdrupas un dolomīta klintis, kur būts gan ar bērniem, gan vienatnē... Arī daudzu viņa skolēnu tēva mājas vēlāk aprij HES dzelme. Padomju armijas gadi Mandžūrijas sopkās pie Ķīnas robežas palikuši atmiņā ar peoniju laukiem brīvā dabā, kas izrādījusies ievērojamā novadnieka Jāņa Akuratera mīļākā puķe un mūsu sarunas laikā bagātīgi zied arī Arnolda dārzā. Atgriežoties skolotāja vieta Sēlpils skolā jau bijusi aizņemta, tostarp piedāvāts strādāt par skolotāju pašā Daugavas krastā esošajā Ābeļu pamatskolā. Un Jēkabpils pievārtē esošajiem Ābeļiem, sākot ar 1957. gada 1. martu, Arnolds palicis uzticīgs joprojām. Ar romantisku sirdsāķi par Daugavas nozīmi tās krastos dzīvojošo dzīvē dziļāk nācies aizdomāties, kopā ar bērniem piedaloties novadpētniecības projektā Upe man stāstu stāsta. Esot žēl, ka toreiz iesāktais projekts vēlāk nav turpināts. Kopā ar bērniem nometnēs, rudeņos un pavasaros izstaigājot un pētot Daugavas krastus, tā bijusi laba dzimtenes un dabas mīlestības skola. Bijušā skolotāja mīļākās vietas pie Daugavas meklējamas turpat pie Ābeļu pamatskolas – Ābeļu un Kofta salas ar Kaupres pilskalnu, dīvaino Daugavas pretstraumi pārsimt metru garumā Kūmiņu un skaistām krācēm. Pavasara pali pamatīgi papluinījuši un pagāzuši krasta kokus, un nu no kalnsētām var labi redzēt Daugavu. Ar novadpētniecību Arnolds saslimis pēc 1980. gada, kad kopā ar Ābeļu pamatskolas direktori Elgu Ūbeli atklāti skolas pirmsākumi un sākta pētīt skolas vēsture. Rakstnieka Jāņa Akuratera dzimtas, pētniecības, pulcēšanas un popularizēšanas ceļi aizveduši tālu Latvijā un pasaulē. Arnolds piedalījies Akurateru dzimtas kārtējā salidojumā Rīgā. Un tagad ikviens ābelietis zina romantisko stāstu par Akurateru dzimtas rašanos, kādam Napoleona pulku franču kareivim aizķeroties Salas kroga apvidū pie Jēkabpils kādas vietējās daiļavas sirdsāķī. Diemžēl neparastais Akuratera vārds kopā ar garstāstu Kalpa zēna vasara, tāpat kā latviešu literatūras izcilību A. Upīša, V. Lāča darbu skolu programmās vairs nav. "Tikpat viegli tie var pagaist no novadnieku piemiņas, ja neviens par mūsu kultūras bagātībām nestāstīs. Ikreiz ar Akuratera vārda pieminēšanu mēs cildinām arī savus Ābeļus," domā Daugavas vīrs, kam novadpētniecībā, tāpat kā sportā, patīk iesaistīt jauno paaudzi. 

Jāņi kā pirmizrāde

Kopā ar rakstnieci, Lūciju Ķuzāni, mēģināts izsekot rakstnieka un viņa brāļa Pētera pēcteču atzariem, bet nu interese vedot rakstnieka mātes dzimtas virzienā. Viņa bijusi liela dziedātāja. "Piecdesmit gadu Ābeļos dzīvojot, pārsteigumu vairs nevar būt, vajag tik rakt," prāto novadpētnieks. Tomēr viens esot – šogad atradusies kāda ābelieša 50. gadu vidū kritiski romantiskā dzejā rakstīta dienasgrāmata, kas, paslēpta patronu čaulās, bijusi ierakta zemē. Pats rakstītājs ilgus gadus slēpies no padomju varas. Varbūt iznākšot grāmata. 

Arnoldam ir vēl kāds sirdsprieks – teātra spēlēšana, kas aizsākta jau skolas gados, turpināta, strādājot par skolotāju Sēlpils un Ābeļu pamatskolā. Ābeļos vien bijušas pat trīs teātra grupas. Ja jaunībā spēlēti mīlētāji, tad vēlāk padevušies arī mežabrāļi, antiņi un sarežģītāki tēli. Nācies uzklausīt kādas skatītājas komentāru: "Ka jūs esat sportisks, smaidīgs un simpātisks, to es zināju vienmēr, bet, ka jūs uz skatuves varat būt arī tik riebīgs, es nevarēju iedomāties." Bet literatūras skolotāja Ausma Bērziņa atzīst, ka Arnolds ar dažiem vārdiem savās lomās spēj pateikt vairāk nekā viņa, visu mūžu klasē bērnus mācot. Pēdējās izrādes – Volfa Tapiņa atgriešanās un Māras Rītupes Rāja mani māmuliņa, kuras pirmizrāde kopā ar Jāņiem bija piedzīvota Balvos. 

Arnolds Jakubovskis

- Ābeļu pagasta muzeja vadītājs (kopš 2002. g.), Ābeļu tautas teātra aktieris.

- Dzimis 1932. gada 14. martā Dignājas pagasta Kamoļos.

- Mācījies Līvānu vidusskolā, Daugavpils skolotāju institūtā.

- Dienējis Padomju armijā (1954–1957). 

- Strādājis Sēlpils pamatskolā un Ābeļu pamatskolā par fizikas, matemātikas un fizkultūras skolotāju (1957–2002). 

- Apbalvojumi: PSRS Sporta darba teicamnieks (1980); Daugavas savienības gada balva (2007).

- Ir dēli Guntis, Modris un meita Aiva, kā arī mazbērni – Gundars, Madara, Agita, Dairis, Paula, Norberts, Nora, Odrija.

- Īpašas intereses – ceļošana, daba. 

Inese Berķe, Jēkabpils Vēstures muzeja direktore:

– Arnoldu Jakubovski pazīstu jau ļoti sen, vispirms kā lielu sava pagasta patriotu un novadpētniecības entuziastu, apbrīnoju viņa sakrātās zināšanas. Ābeļu muzejs ir viņa lolojums. Spilgti atmiņā notikums pirms desmit gadiem, kad Arnolds aktīvi piedalījās Ģirta Burvja veidotās Kaupres pilskalna koka norādes un piemiņas zīmes uzstādīšanā. Izpētījis ne tikai Akurāteru dzimtu vien. Daudziem muzejniekiem piemīt tieksme pārāk skatīties atpakaļ, bet Arnolds seko līdzi mūsdienu ābeliešiem, kas izklīduši pasaulē, viņš cenšas dokumentēt arī to aktuālo, kas notiek pašlaik, kādēļ tiem, kas novadpētniecībā nāks pēc viņa, būs vieglāk. Liela pateicība viņam pienākas no Krustpils pils īpašnieku pēcteces – baroneses Jutas fon Korfas – par palīdzību senču kapa vietu izpētē. Simpātiski, ka būdams cienījamos gados, viņš neapstājas pašapmierinātībā, ka visu zina, seko līdzi jaunajam un mācās, apmeklējot arī mūsu muzeja rīkotos kursus. 

Raksts sagatavots izmantojot

Jēkabpils BJC mazpulcēni E. Zauers, D. Pundurs, E. Lejiņa, R. Ozols

Skolotāja Spodra Purviņa

2001.g. marts

 


      Atpakaļ